Pēdējās brīvdienas.
Cik nepierasti atkal apjaust. Nedēļa. Atkal viena nedēļa, bet, skatoties, protams, pēc pulksteņa laikiem, arī nedēļas vairs nav. Jā... Un šeit es ieturu pauzi. Kaut kā nepierasti, bet tik grūti ir sacīt vārdus, jo sirds sažņaudzas. Nav jau daudz tādu, kuru man patiesi rūpētu, bet tos dažus, man tik ļoti žēl, ka ilgi neredzēšu. Bet kaut kā tā sava dzīve ir jāsaved kārtībā. Un patiesībā, viss ir tik labi! (Ja neņem vērā smago šķiršanos)
Pamazām vācos kopā. Jūtos kā puzle. Katrs cilvēks, notikums - kā mazs kauliņš 10`000`000 kauliņu puzlē. Wierdo! Un viss ir tieši tā kā jābūt. Jā!
Šodien nokārtoju dažus parādus, ja tos tā var nosaukt. Tagad atliek sakārtot datoru un mesties visā iekšā. Saprotiet, visam, kas šobrīd notiek, ir tik ļoti liela nozīme. Es pat nespēju to vārdos izsacīt. Un es gaidu ziņas. Manas mazās, prieka pilnās ziņas. Un manā e-pastā tikai palielinās ziņu skaits un bilžu. Es pat nezinu kā lai Jums to paziņoju. Bet var jau būt, ka nemaz nevajag.
Katram no mums reiz ir gribējies aizbēgt. Mana "aizbēgšana" ir šeit un Spied šeit!. Jap, jap, jap! Droši, varat sekot līdzi, ja vien interesē! Bet tāpat - kam jau interesē, tie jau zina un visu ir atraduši. Un patiesībā, pēc nelielām pārdomām (jā, es joprojām daudz domāju, un šķiet, tas nekad nemainīsies) - man nav ko teikt. Man īsti nav ko Jums šobrīd stāstīt. Vai arī, IR, bet nevēlos vai nedrīkstu. Hah.
Vēl ko es varu piebilst - Jaunā Gada sagaidīšana bija SUPER! Labi, nebija kā bija plānots un kā īsti gribējās, bet bija labi tik un tā! Bija jauki atjaunot kontaktus ar dažiem, kuriem ilgi nebija runāts un saprast - ''nē, es neesmu no viņu prātiem pazudusi pavisam''. Nav jau tā, ka es īsti vēlētos, lai cilvēki par mani domātu, bet tomēr patīkami, ka ir, kas mani atceras un kādu reizīti par mani iedomājas. Ja es kādreiz ļoti tiecos pēc "popularitātes" un pēc visām tām lietām, tad tagad man patīk būt maliņā, man patīk būt nostāk no visiem, nebūt uzmanības centrā. Un es varu atraisīties. Es pārāk bieži mēdzu noslēgties sevī un ātri mainu dabu, slēpjot savu patieso. Tāda nu es esmu.
Es reti kuram parādu kāda esmu, un par to nav ko uz mani dusmoties. Jo, acīmredzami, neesi pelnījis no manis saņemt labu attieksmi vai vispār attieksmi kā tādu. Un tad, ja es pret tevi izturos ne īsti kā Tu to vēlētos, padomā, kā tu izturies pret mani. Un saproti, ka es jau tā izturos daudz jaukāk kā esi pelnījis. Zinu, es mēdzu būt riebīga un ļoti, ļoti veiksmīgi trāpīt zem jostas vietas, bet visā visumā es esmu pārāk mīļa pret Jums. Pārāk laipna un izpalīdzīga. Bet neuztraucieties, ar laiku tas viss beigsies. Beigsies.
Hollllāāā! Jauku Jums visiem vakaru! Bučas!
Pamazām vācos kopā. Jūtos kā puzle. Katrs cilvēks, notikums - kā mazs kauliņš 10`000`000 kauliņu puzlē. Wierdo! Un viss ir tieši tā kā jābūt. Jā!
Šodien nokārtoju dažus parādus, ja tos tā var nosaukt. Tagad atliek sakārtot datoru un mesties visā iekšā. Saprotiet, visam, kas šobrīd notiek, ir tik ļoti liela nozīme. Es pat nespēju to vārdos izsacīt. Un es gaidu ziņas. Manas mazās, prieka pilnās ziņas. Un manā e-pastā tikai palielinās ziņu skaits un bilžu. Es pat nezinu kā lai Jums to paziņoju. Bet var jau būt, ka nemaz nevajag.
Katram no mums reiz ir gribējies aizbēgt. Mana "aizbēgšana" ir šeit un Spied šeit!. Jap, jap, jap! Droši, varat sekot līdzi, ja vien interesē! Bet tāpat - kam jau interesē, tie jau zina un visu ir atraduši. Un patiesībā, pēc nelielām pārdomām (jā, es joprojām daudz domāju, un šķiet, tas nekad nemainīsies) - man nav ko teikt. Man īsti nav ko Jums šobrīd stāstīt. Vai arī, IR, bet nevēlos vai nedrīkstu. Hah.
Vēl ko es varu piebilst - Jaunā Gada sagaidīšana bija SUPER! Labi, nebija kā bija plānots un kā īsti gribējās, bet bija labi tik un tā! Bija jauki atjaunot kontaktus ar dažiem, kuriem ilgi nebija runāts un saprast - ''nē, es neesmu no viņu prātiem pazudusi pavisam''. Nav jau tā, ka es īsti vēlētos, lai cilvēki par mani domātu, bet tomēr patīkami, ka ir, kas mani atceras un kādu reizīti par mani iedomājas. Ja es kādreiz ļoti tiecos pēc "popularitātes" un pēc visām tām lietām, tad tagad man patīk būt maliņā, man patīk būt nostāk no visiem, nebūt uzmanības centrā. Un es varu atraisīties. Es pārāk bieži mēdzu noslēgties sevī un ātri mainu dabu, slēpjot savu patieso. Tāda nu es esmu.
Es reti kuram parādu kāda esmu, un par to nav ko uz mani dusmoties. Jo, acīmredzami, neesi pelnījis no manis saņemt labu attieksmi vai vispār attieksmi kā tādu. Un tad, ja es pret tevi izturos ne īsti kā Tu to vēlētos, padomā, kā tu izturies pret mani. Un saproti, ka es jau tā izturos daudz jaukāk kā esi pelnījis. Zinu, es mēdzu būt riebīga un ļoti, ļoti veiksmīgi trāpīt zem jostas vietas, bet visā visumā es esmu pārāk mīļa pret Jums. Pārāk laipna un izpalīdzīga. Bet neuztraucieties, ar laiku tas viss beigsies. Beigsies.
Hollllāāā! Jauku Jums visiem vakaru! Bučas!
Komentāri
Ierakstīt komentāru