Finally, I am here!
Guten Abend!
ES NEBADOS NO KĻŪDĀM! Un vispār ar to ir visai interesants stāsts. Nudien! Bet šajā brīdī, starp saraustītajiem interneta signāliem, ir grūti atrast stāstam galu, bet laikam jau galu gals meklējams senā pagātnē, tāpēc sāksim tikai ar svaigāko.
Es esmu savā mazajā pasaulītē, man ir labi un trūkstošā ideālās pieskaņas radīšanai blakus trūkst tikai Matīss. Bet nešaubos, ka par to varu arī vairs nestāstīt, jo visiem jau skaidri redzams, cik iemīlējusies joprojām esmu. Ko lai saka - katram savas dimantiņš. Esmu kalnos, starp sniegiem un plaukstošajām sniegpulkstenītēm. Burvīgi. Dzīvoju mājā kopā ar burvīgu sievieti un dalām koplietojamās telpas, bet šo pāris dienu laikā tas nav sagādājis problēmas un liekas, ka arī turpmāk viss tā paliks, kas ir visai pozitīvi. Vai ne?
Ak, es pat nezinu ar ko lai sāku savu garo stāstu, un kā lai parādu savu bilžu jūru, bet tas ir tik neaprakstāmi skaisti.... Un žēl, ka fotogrāfijā nevar atainot sajūtas un pilnīgumu. Bet dažas bildes ir patiesi izdevušās un kaut nedaudz tajās var sajust šo atmosfēru. Un es tikai priecājos. Nudien, es sēžu un smaidu, un manā smaidā atainojas viss. Prieks, prieks, prieks. (kurās slēpjas arī skumjas par mājām)
Un rīt no rīta es palieku pilnīgi viena. Tad nu sāksies mans lielais pārbaudījums un es zinu, ka gala rezultāts būs labs, pat izcils, bet līdz tam tāls ceļš ejams. Pat to, cik tāls un kāds, turpināsim vēlāk, gan jau uzzināšu es, gan arī Jūs. :)
Mans aizraujošais ceļojums sākās jau 9. janvārī, 2014. Un ilga precīzi 24 h, ceļš mašīnā nebija no vieglajiem un pagulēt arī nebija pilnībā iespējams, bet ar visu to, viss sākās jauki. (Lieki piebilst, ka tas joprojām tāds ir!)
Ceļā arvien pieauga satraukums, jo redzēju skaistas pilsētas kā naktī, tā dienā. Un Varšava, Krakova, Vīne, Brno un citas pilsētas ir skaistas. Čehijā vispār braucu ar puspavērtu muti, jo skati ir tik skaisti, ka tu ar apbrīnu veries pa logu. Laiks zūd. (un nav jau nozīmes, ka es lielāko daļu nogulēju, jo tai cauri braucām agrā rīta stundā.) Bet bez jebkādiem starpgadījumiem tika veikti 1731 km.
Un te nu ir gari un plaši sarunu temati, bet būtiskākais mērķis bija slēpošana. Ou jā! Tas nu gan ir tā vērts, un par visu ir padomāts (tiešām gandrīz visu, tikai mazi nieki, precīzāk, viens) Tā kā, es jau visu laiku esmu 896 m augstumā, uzbraukšana 1660m augstumā nelikās nekas īpašs līdz brīdim, kad tas notiek. It kā. Jo liekas, ka nekādas atšķirības jau vairs nav, kad esi tik augstu virs jūras līmeņa. Bet ir, un kā vēl!
Mazliet paslēpojusi, es tikai apstiprināju jau sev sen zināmo - man labāk patīk snovbords. Un es zinu, ka es to noteikti pamēģināšu šeit. Tagad tikai mazliet jāiekrāj, lai to izdarītu. (vai jānopelna pilnībā) Un šīs dienas mani ir izsmēlušas, un es cenšos atpūsties no atpūtas. Heh, skan visai nepareizi pareizi. Tieši tā!
Pamatā jau ir tā, ka visiem maniem mīļajiem viss ir zināms, un ziņu apmaiņas notiek uz nebēdu, tiklīdz tveru interneta signālus, un kad tas ir iespējams.
Šajā vakarā nu - Adios Amigos, bet pēc tālākās instruktāžas gan jau es atgriezīšos!
ES NEBADOS NO KĻŪDĀM! Un vispār ar to ir visai interesants stāsts. Nudien! Bet šajā brīdī, starp saraustītajiem interneta signāliem, ir grūti atrast stāstam galu, bet laikam jau galu gals meklējams senā pagātnē, tāpēc sāksim tikai ar svaigāko.
Es esmu savā mazajā pasaulītē, man ir labi un trūkstošā ideālās pieskaņas radīšanai blakus trūkst tikai Matīss. Bet nešaubos, ka par to varu arī vairs nestāstīt, jo visiem jau skaidri redzams, cik iemīlējusies joprojām esmu. Ko lai saka - katram savas dimantiņš. Esmu kalnos, starp sniegiem un plaukstošajām sniegpulkstenītēm. Burvīgi. Dzīvoju mājā kopā ar burvīgu sievieti un dalām koplietojamās telpas, bet šo pāris dienu laikā tas nav sagādājis problēmas un liekas, ka arī turpmāk viss tā paliks, kas ir visai pozitīvi. Vai ne?
Ak, es pat nezinu ar ko lai sāku savu garo stāstu, un kā lai parādu savu bilžu jūru, bet tas ir tik neaprakstāmi skaisti.... Un žēl, ka fotogrāfijā nevar atainot sajūtas un pilnīgumu. Bet dažas bildes ir patiesi izdevušās un kaut nedaudz tajās var sajust šo atmosfēru. Un es tikai priecājos. Nudien, es sēžu un smaidu, un manā smaidā atainojas viss. Prieks, prieks, prieks. (kurās slēpjas arī skumjas par mājām)
Un rīt no rīta es palieku pilnīgi viena. Tad nu sāksies mans lielais pārbaudījums un es zinu, ka gala rezultāts būs labs, pat izcils, bet līdz tam tāls ceļš ejams. Pat to, cik tāls un kāds, turpināsim vēlāk, gan jau uzzināšu es, gan arī Jūs. :)
Mans aizraujošais ceļojums sākās jau 9. janvārī, 2014. Un ilga precīzi 24 h, ceļš mašīnā nebija no vieglajiem un pagulēt arī nebija pilnībā iespējams, bet ar visu to, viss sākās jauki. (Lieki piebilst, ka tas joprojām tāds ir!)
Ceļā arvien pieauga satraukums, jo redzēju skaistas pilsētas kā naktī, tā dienā. Un Varšava, Krakova, Vīne, Brno un citas pilsētas ir skaistas. Čehijā vispār braucu ar puspavērtu muti, jo skati ir tik skaisti, ka tu ar apbrīnu veries pa logu. Laiks zūd. (un nav jau nozīmes, ka es lielāko daļu nogulēju, jo tai cauri braucām agrā rīta stundā.) Bet bez jebkādiem starpgadījumiem tika veikti 1731 km.
Un te nu ir gari un plaši sarunu temati, bet būtiskākais mērķis bija slēpošana. Ou jā! Tas nu gan ir tā vērts, un par visu ir padomāts (tiešām gandrīz visu, tikai mazi nieki, precīzāk, viens) Tā kā, es jau visu laiku esmu 896 m augstumā, uzbraukšana 1660m augstumā nelikās nekas īpašs līdz brīdim, kad tas notiek. It kā. Jo liekas, ka nekādas atšķirības jau vairs nav, kad esi tik augstu virs jūras līmeņa. Bet ir, un kā vēl!
Mazliet paslēpojusi, es tikai apstiprināju jau sev sen zināmo - man labāk patīk snovbords. Un es zinu, ka es to noteikti pamēģināšu šeit. Tagad tikai mazliet jāiekrāj, lai to izdarītu. (vai jānopelna pilnībā) Un šīs dienas mani ir izsmēlušas, un es cenšos atpūsties no atpūtas. Heh, skan visai nepareizi pareizi. Tieši tā!
Pamatā jau ir tā, ka visiem maniem mīļajiem viss ir zināms, un ziņu apmaiņas notiek uz nebēdu, tiklīdz tveru interneta signālus, un kad tas ir iespējams.
Šajā vakarā nu - Adios Amigos, bet pēc tālākās instruktāžas gan jau es atgriezīšos!
Komentāri
Ierakstīt komentāru