Negantās mājas.

      Beidzot, beidzot, beidzot es esmu mājās. Pēc mēneša ilgas prombūtnes, arī es esmu atbraukusi mājās. Tā nu sanāca, līdz šim nevarēju atbraukt, tagad atbraucu, un dalītas jūtas. Ka vienmēr.
      Ceļā vismaz bija jautri, braucu kopā ar Santiņu. Izrunājāmies uz nebēdu, un beidzot arī tikām mājās.

Šodien bija pirmā lekcija, no kuras aizgāju prom, nu tā, tiešām prom, un kurā biju tikai 50 min, jo transports... Bet ar visu to, tā tik tā paspēju, bet galu galā - viss kārtībā. :)

      Mājās, protams, mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums, jo Roberts nebija izpildījis savu norunu, ka viņš - nākot pie datora, manā istabā, to iztīrīs un uzturēs kārtībā. Tā vietā viss lipīgs, ar kafija pleķiem, un sazin vēl ko, netīrs, dubļains un putekļains. Atkal iesākam visu ar mājas tīrīšanu,Lieki piebilst, ka sasitu roku. Ar nolūku. Pret kaut ko. Ar nolūku. Sist. Ak, es. Ļaunā. Bez nerviem. Pārspīlēti. Joks.

      Rīt laikam jāaiziet ciemos pie savas bijušās skolotājas, ilgi nav satikta, kā arī, tīri cilvēciski gribās parunāt. :)

       Kā arī, pirmais semestris jau ir paskrējis nemanot, un nu - Ziemassvētki klāt! Un jāsāk domāt dāvanas, kā arī skolā tūlīt, tūlīt Ziemassvētku balle. 18. decembrī, žēl, ka ceturtdienā, jo puišiem piektdien darbs un prakse. (2 in 1)

      Tāpat, dīvaini, ka to cenas tiek turētas noslēpumā. bet tā netīšu uzzināju, ka 3 eiro. Tikai nesaprotu, vai tas ir tīri ielūgums, vai ja saņem ielūgumu, tad trīs. Bet jā, dīvaini. Uz cenu jautājumiem neatbild.

      Zobu lietā viss pa lielam pabeigts! Caurumu nav, beidzot viss gatavs, jūtos kā cilvēks, kā arī vairs tikai pārbaudes atlikušas.

     

      Jāpiebilst, ka skola mani ir iedvesmojusi dažādām lietām, un prātā vien maļas dažādas idejas, ko es darīšu, kad man būs savas mājas, kurās dzīvošu, kad man būs savi bērni, un kā viss tiks plānot, un kas noteikti tiks bērniem mācīts. Jā, protams, saka, jau, ka nevajag plānot par daudz, bet ir labi, ja tev rodas ideja, kuru vēlies īstenot. Piemēram, es tik ļoti vēlos savu grāmatu stūri, kā tādu mazu bibliotēku, ka es to noteikti iekārtošu, tiklīdz tikšu savā mājvietā, kas tiešām sauksies mana un es dalīšu ar savu vienīgo cilvēku - Matīsu, (Un te vairs nav divu domu, ka nekad jau nevar zināt, kas un kā, ka var gadīties visādi. Viņš ir mans īstais, un esam to jau pierādījuši ejot cauri laikiem, kam esam cauri gājuši, - sīkāk vairs nav jēgas izpausties, jo kas bijis - bijis.)

      Tātad, kur paliku. Jā, Es ļoti vēlos, lai man mājās būtu tāda maza bibliotēka, un es saviem bērniem tādu sagādāšu. Ar grāmatām, kuras vienkārši ir jāizlasa. Kuras ir svarīgi zināt, un kuras ir interesantas. Pirmām kārtām, patiesībā, es to iekārtošu, jo es pati to vēlos, bet otrām kārtām - par sliktu nenāks arī bērniem. Jo tiklīdz man tādu būs, būs grūti tādu iekārtot, sekot līdzi visām aktualitātēm, sekot līdzi bērnam, kā audzināt un ko darīt, plānot visu un vēl un vēl. Jā, mammas parasti ir supervaroņi, bet arī dažkārt grūti iet, un es gribu visu jau no sākta gala, nevis "kad ir par vēlu". Tā tās lietas notiek. 

      Vēl tikai gribēju pieminēt vienu, savu šīs dienas dzelžaino nostāju un labāko teikumu, kas iznācis no manas mutes šodien:  "Jo mazāk problēmu, jo mazāk problēmu.". Tā`viš` i`! 

      Arividerči, amigos!