Jau ziema. Decembris.
Mēnesis ir paskrējis nemanot, un manā plānotājā jau 3 nedēļas stāv ieraksts "Blogs.". Bet ar visu to, nekur tālāk neesmu tikusi. Bet beidzot es nu esmu te.
Tikko pārlasot savu pēdējo ierakstu, atcerējos, ka minēju, ka būtiski uz priekšu virzās divas lietas un par vienu no tām - skolu, es izpaudos uz nebēdu. Otru atstājot mazliet novārtā, jo vēl īsti nevēlējos izpaust to, kas notiek, pirms laika, kad tas tiešām notiek.
Bet tagad jā, lietas virzās uz priekšu strauji. Tuvākie draugi jau zina, ka man ir kompleksi par saviem zobiem, jo tie ir šķībi. Es teiktu, ka neglīti. Mani mēģina pārliecināt, ka gluži tā viss neesot. Protams, PROTAMS, man nav tie sliktākie jeb vēl kā saka "sliktākais gadījums". Un man vienmēr viņi sāp. Nenoteiktos brīžos, nenoteiktu garšu, skābju un cukura līmeņu ietvaros.
Tad nu beidzot, beidzot maniem zobiem tiek īsta aprūpe, jo esmu atradusi nudien labu zobārstu. Līdz šim tā bija liela problēma. Manus zobus īsti neviens neārstēja, tikai "apārstēja", bet tas jau uz labu neved. Un es jau nepilnas divas nedēļas regulāri esmu uz anestēzijas. (haha) Nepārprotiet, man vienkārši labo zobus.Citiem varbūt to ir grūti saprast, kāpēc es tagad tik ļoti priecājos un kāpēc tas man ir tik svarīgi. Jo daudziem, tas ir tikai - mēs taču visi ejam pie zobārsta un taisām zobus, nothing special. Jā, tā varētu būt, bet manās acīs tam ir cita vērtība. Tas nu ir tiesa. Šobrīd jau esmu atvadījusies no viena gudrības zoba, un sataisījusi jau gandrīz visus, kurus bija nepieciešams. Vēl atlikusi pēdējā reizi, un tad atkal viss būs labi.
Jau tuvojas svētki, un tūlīt jau jāiegādājas dāvanas radiem un draugiem. Un šogad tā tiešām liela problēma būs, jo neesmu vēl tam gatava. Decembris pienāca tik ļoti ātri! Un arī mācību semestris jau tuvojas beigām, vēl tikai pēdējās 2 nedēļas, jeb tā precīzāk sakot - 6 garas mācību dienas un mazuliet papildus vēlās stundas. Bet viss, kas atlicis ir pēdējie lielie darbi un eksāmeni un to darbi! Daudz jau ir, bet es vēl jūtos tā brīvi!
Protams, ir jau sava veida problēmas arī, jo nevedas uz priekšu tik ātri un raiti kā pašai varbūt gribētos, bet ehhh... Šī nedēļas nogale vienai un lielākie darbi padarīti būs! Jo esmu apņēmusies to izdarīt, jo nākamnedēļ man būs divi lielum lieli darbi, kurus nevar atlikt un tam vēlos veltīt visu laiku, nedalot to vēl ar citiem, tāpēc, visu ko var - tagad!
Patiesībā man radās dikti labi ideja rokdarbu eksāmena darbam! Wippī, laiks skriet to pierakstīt, turpināt skatīties "Reksi" un gaidīt mājās mīļoto. Viņa darba diena liekas tik ilga, sevišķi, kad man ir brīvs un arī viņam iepriekš šī bija brīvā diena, kuru abi pavadījām smejot un dirnējot visu dienu gultā un skatoties kādu seriālus vai multenes.
Labi, pietiks man muldēt par bezjēdzīgām lietām, ķeršos klāt darbiem. :)
Uz visai drīzu tikšanos!
Tikko pārlasot savu pēdējo ierakstu, atcerējos, ka minēju, ka būtiski uz priekšu virzās divas lietas un par vienu no tām - skolu, es izpaudos uz nebēdu. Otru atstājot mazliet novārtā, jo vēl īsti nevēlējos izpaust to, kas notiek, pirms laika, kad tas tiešām notiek.
Bet tagad jā, lietas virzās uz priekšu strauji. Tuvākie draugi jau zina, ka man ir kompleksi par saviem zobiem, jo tie ir šķībi. Es teiktu, ka neglīti. Mani mēģina pārliecināt, ka gluži tā viss neesot. Protams, PROTAMS, man nav tie sliktākie jeb vēl kā saka "sliktākais gadījums". Un man vienmēr viņi sāp. Nenoteiktos brīžos, nenoteiktu garšu, skābju un cukura līmeņu ietvaros.
Tad nu beidzot, beidzot maniem zobiem tiek īsta aprūpe, jo esmu atradusi nudien labu zobārstu. Līdz šim tā bija liela problēma. Manus zobus īsti neviens neārstēja, tikai "apārstēja", bet tas jau uz labu neved. Un es jau nepilnas divas nedēļas regulāri esmu uz anestēzijas. (haha) Nepārprotiet, man vienkārši labo zobus.Citiem varbūt to ir grūti saprast, kāpēc es tagad tik ļoti priecājos un kāpēc tas man ir tik svarīgi. Jo daudziem, tas ir tikai - mēs taču visi ejam pie zobārsta un taisām zobus, nothing special. Jā, tā varētu būt, bet manās acīs tam ir cita vērtība. Tas nu ir tiesa. Šobrīd jau esmu atvadījusies no viena gudrības zoba, un sataisījusi jau gandrīz visus, kurus bija nepieciešams. Vēl atlikusi pēdējā reizi, un tad atkal viss būs labi.
Jau tuvojas svētki, un tūlīt jau jāiegādājas dāvanas radiem un draugiem. Un šogad tā tiešām liela problēma būs, jo neesmu vēl tam gatava. Decembris pienāca tik ļoti ātri! Un arī mācību semestris jau tuvojas beigām, vēl tikai pēdējās 2 nedēļas, jeb tā precīzāk sakot - 6 garas mācību dienas un mazuliet papildus vēlās stundas. Bet viss, kas atlicis ir pēdējie lielie darbi un eksāmeni un to darbi! Daudz jau ir, bet es vēl jūtos tā brīvi!
Protams, ir jau sava veida problēmas arī, jo nevedas uz priekšu tik ātri un raiti kā pašai varbūt gribētos, bet ehhh... Šī nedēļas nogale vienai un lielākie darbi padarīti būs! Jo esmu apņēmusies to izdarīt, jo nākamnedēļ man būs divi lielum lieli darbi, kurus nevar atlikt un tam vēlos veltīt visu laiku, nedalot to vēl ar citiem, tāpēc, visu ko var - tagad!
Patiesībā man radās dikti labi ideja rokdarbu eksāmena darbam! Wippī, laiks skriet to pierakstīt, turpināt skatīties "Reksi" un gaidīt mājās mīļoto. Viņa darba diena liekas tik ilga, sevišķi, kad man ir brīvs un arī viņam iepriekš šī bija brīvā diena, kuru abi pavadījām smejot un dirnējot visu dienu gultā un skatoties kādu seriālus vai multenes.
Labi, pietiks man muldēt par bezjēdzīgām lietām, ķeršos klāt darbiem. :)
Uz visai drīzu tikšanos!
Komentāri
Ierakstīt komentāru