Man ir manas sapņu garās zeķes!
Šoreiz laikam nerunāšu par piedzīvojumu atstāstiem, kā tam pamatu pamatos varbūt vajadzēja būt. Bet, man uz sirds ir sakrājies gana daudz, lai beidzot to izkratītu. Sapratu, ka vairs nespēju tik daudz sevī uzkrāt kā kādreiz. Tagad jau pie paša mazumiņa gribas to kādam izkratīt un atrisināt. Nezinu, cik tur labumu un cik ne, bet tā tas tagad ar mani ir.
Šodien aizdomājos par tā saucamo "drauga būšanu". Un atkal sajutos ne pārāk labi un sapratu, ka tomēr vienmēr līdzās būs tādi, ka centīsies iedzīvoties uz citu rēķina un izmantot katru slikto notikumu savā labā. NEVIENAM NO MUMS NEIET VIEGLI, ar ko tu īpašs?!
Protams, mums visiem gribas spožu dzīves uzsākšanu un ko tik vēl ne, bet realitātē viss, kas mums pašiem pieders ir labi, ja telefons, dators un parādu kalnu uz pleciem. Es nevarētu sūdzēties par saviem kalniem,bet tomēr, ja tu ej tumsā, tu nezinu vai tur būs gaisam, lāpa, lukturītis vai sērkociņš. Tu nezini cik daudz no šīs gaismas tur būs, un kur tevi tā vedīs, kur ceļu rādīs. Un cik uzmanīgam jābūt, lai to nenodzēstu.
Pašlaik mana tumsa ir dziļa, tumsa, kurā neuzaust rīts. Vēl ne. Mana gaisma? To varētu pielīdzināt mazam, mazam sērkociņam, kurš nedeg patstāvīgi, tikai uzzib, un nodziest. Tas nevar būt lukturis ar baterejas problēmām, jo gaisma, ko tas izstaro būtu lielāka. Mans mazais sērkociņš atgādina tikai to, ka man ir jāvirzās, un ka es kustos. Bez ziniet, šobrīd es nevarētu teikt, ka es sūdzos!
Jūtos visai pieņemami, lai arī nav viegli (man liekas, ka es to uzsveru pārāk daudz, fuj, Alis, fuj! Jo nav jau TIK traki!) un patiesībā jau lielākā problēma ir tikai tā, ka es nezinu, kur iet mācīties un par ko. Labi, tā gluži nav, bet pa lielam! Ideja ir, programma atrasta, tagad es tikai ceru un brīnumu un tikt budžetā. Bet no stress - kā būs-būs un varbūt beidzot vismaz ir tā saprašana, kas manai sirdij ir tuvs.
Un ne jau vienmēr runa ir par lielām algām un bagātu dzīvi, jo es darīšu to, ko es gribu un kas man patīk! Un arī ar patikšanu un šo aizraušanos nopelnīt var, un ja labi pacenšas - arī tur var nopelnīt daudz. Bet tas iespējams tikai tad, ja pašam patīk un tu visā savā darbā ieliec azartu! Bez azarta pat politiķi būtu nabagi. (nu te gan viņiem ir vēl tāda īpašība kā mantkārība) Bet jā! tas ir tas, ko es sev gribēju pateikt!
Visiem gaļas mīļiem - gribēju paziņot savu atklājumu, ko manām acīm un mēles kārpiņām parādīja kāda pazīstamā. Mēli var norīt! Sevišķi, ja garšo vistas fileja un labā garšvielu maisījumā!
Pavisam lēti, cik gan eiro var būt lēts, bet ap 1 eiro. Rimi bija uz akciju pa 76 centiem, citur - bez atlaides mazliet vairāk kā 1 eiro. - Maggi idea - es domāju, visi zina, kas tas ir. Un tur tagad jauns piedāvājums - nevis tie maisiņi bet ir cepamplāksnes ar garšvielām. Ir ar divu veidu garšvielām - ar ķiplokiem un ar provansas garšaugiem. Un, protams, ar ķiplokiem ir asāks. Kas man patīk šajā plāksnēs?
Gaļa tiek izcepta ļoti ātri - 5 minūtes, abām pusēm kopā, BEZ EĻĻAS un sanāk SULĪGA GAĻA! Tiešām debešķīgi, vienkārši, bez liekām taukvielām un galvenais - garšīgi! Protams, man garšo labāk kad gaļa ir vairāk kā vienkārši izcepta, tāpēc cepu es ilgāk, bet teorētiski, tiešām pēc tām 5 minūtēm - gaļa ir izcepta un gatava pasniegšanai.
IESAKU IZMĒĢINĀT! NENOŽĒLOSIET!
Par ko vēl es Jums varētu pastāstīt. Prombūtnes laikā es sapratu, kuri no maniem klasesbiedriem un "dragiem" ir patiesi man svarīgi un kuriem es esmu. Rūgti nāca tā patiesība, no tiem, kuriem domāju, ka būs ar mani, būs ar mums. Par dažiem - pārsteigums. Pārsteigums, jo nedomāju, ka starp mums bijusi tik spēcīga saikne, lai tomēr turpinātu tikpat jauki un apzinīgi kontaktēties. Bet jāsaka, ka mūs visus saista viena lieta, par kuru man nāca skaidrība tikai esot Austrijā. Padomājiet, kas ir tā lieta, kas satur tevi un tavu labāko draugu kopā! Un tur pamatā nav humora izjūta vai labi joki. Padomājiet kārtīgi! ;)
Jā, ja neņem vērā lielo šurumburumu, kas notiek, viss jau labi! Un būs vēl labāk! Un tagad - meklējumos! Vispirms jāatrod mani dokumenti. Ir tik daudz lietu, kas vēl jānokārto, tik daudz ko gribas paspēt, izmēģināt. Ak, vai cik daudz, cik daudz!
Bet galvenais jau ir tas, ka es sāku justies kā cilvēks. Wūhū!
Labu dieniņu un smaidam!
Šodien aizdomājos par tā saucamo "drauga būšanu". Un atkal sajutos ne pārāk labi un sapratu, ka tomēr vienmēr līdzās būs tādi, ka centīsies iedzīvoties uz citu rēķina un izmantot katru slikto notikumu savā labā. NEVIENAM NO MUMS NEIET VIEGLI, ar ko tu īpašs?!
Protams, mums visiem gribas spožu dzīves uzsākšanu un ko tik vēl ne, bet realitātē viss, kas mums pašiem pieders ir labi, ja telefons, dators un parādu kalnu uz pleciem. Es nevarētu sūdzēties par saviem kalniem,bet tomēr, ja tu ej tumsā, tu nezinu vai tur būs gaisam, lāpa, lukturītis vai sērkociņš. Tu nezini cik daudz no šīs gaismas tur būs, un kur tevi tā vedīs, kur ceļu rādīs. Un cik uzmanīgam jābūt, lai to nenodzēstu.
Pašlaik mana tumsa ir dziļa, tumsa, kurā neuzaust rīts. Vēl ne. Mana gaisma? To varētu pielīdzināt mazam, mazam sērkociņam, kurš nedeg patstāvīgi, tikai uzzib, un nodziest. Tas nevar būt lukturis ar baterejas problēmām, jo gaisma, ko tas izstaro būtu lielāka. Mans mazais sērkociņš atgādina tikai to, ka man ir jāvirzās, un ka es kustos. Bez ziniet, šobrīd es nevarētu teikt, ka es sūdzos!
Jūtos visai pieņemami, lai arī nav viegli (man liekas, ka es to uzsveru pārāk daudz, fuj, Alis, fuj! Jo nav jau TIK traki!) un patiesībā jau lielākā problēma ir tikai tā, ka es nezinu, kur iet mācīties un par ko. Labi, tā gluži nav, bet pa lielam! Ideja ir, programma atrasta, tagad es tikai ceru un brīnumu un tikt budžetā. Bet no stress - kā būs-būs un varbūt beidzot vismaz ir tā saprašana, kas manai sirdij ir tuvs.
Un ne jau vienmēr runa ir par lielām algām un bagātu dzīvi, jo es darīšu to, ko es gribu un kas man patīk! Un arī ar patikšanu un šo aizraušanos nopelnīt var, un ja labi pacenšas - arī tur var nopelnīt daudz. Bet tas iespējams tikai tad, ja pašam patīk un tu visā savā darbā ieliec azartu! Bez azarta pat politiķi būtu nabagi. (nu te gan viņiem ir vēl tāda īpašība kā mantkārība) Bet jā! tas ir tas, ko es sev gribēju pateikt!
Visiem gaļas mīļiem - gribēju paziņot savu atklājumu, ko manām acīm un mēles kārpiņām parādīja kāda pazīstamā. Mēli var norīt! Sevišķi, ja garšo vistas fileja un labā garšvielu maisījumā!
Gaļa tiek izcepta ļoti ātri - 5 minūtes, abām pusēm kopā, BEZ EĻĻAS un sanāk SULĪGA GAĻA! Tiešām debešķīgi, vienkārši, bez liekām taukvielām un galvenais - garšīgi! Protams, man garšo labāk kad gaļa ir vairāk kā vienkārši izcepta, tāpēc cepu es ilgāk, bet teorētiski, tiešām pēc tām 5 minūtēm - gaļa ir izcepta un gatava pasniegšanai.
IESAKU IZMĒĢINĀT! NENOŽĒLOSIET!
Par ko vēl es Jums varētu pastāstīt. Prombūtnes laikā es sapratu, kuri no maniem klasesbiedriem un "dragiem" ir patiesi man svarīgi un kuriem es esmu. Rūgti nāca tā patiesība, no tiem, kuriem domāju, ka būs ar mani, būs ar mums. Par dažiem - pārsteigums. Pārsteigums, jo nedomāju, ka starp mums bijusi tik spēcīga saikne, lai tomēr turpinātu tikpat jauki un apzinīgi kontaktēties. Bet jāsaka, ka mūs visus saista viena lieta, par kuru man nāca skaidrība tikai esot Austrijā. Padomājiet, kas ir tā lieta, kas satur tevi un tavu labāko draugu kopā! Un tur pamatā nav humora izjūta vai labi joki. Padomājiet kārtīgi! ;)
Jā, ja neņem vērā lielo šurumburumu, kas notiek, viss jau labi! Un būs vēl labāk! Un tagad - meklējumos! Vispirms jāatrod mani dokumenti. Ir tik daudz lietu, kas vēl jānokārto, tik daudz ko gribas paspēt, izmēģināt. Ak, vai cik daudz, cik daudz!
Bet galvenais jau ir tas, ka es sāku justies kā cilvēks. Wūhū!
Labu dieniņu un smaidam!
Komentāri
Ierakstīt komentāru