Laiks joprojām skrien.
Protams, tam ir tendence virzīties. Atpakaļ jau nekāpjas. Un tā būtu laba mācība mums visiem. Mēs nevaram atgriezties pagātnē, mēs varam tikai iet uz priekšu. Ar kādiem soļiem - lieliem vai maziem, ātriem vai lēniem, - tā ir mūsu izvēle, bet mēs nevaram stāvēt vai doties atpakaļ.
Jau tūlīt septembris būs pagājis un skolu būšu iepazinusi pilnībā. Latvijas Universitāti, ja nu Jūs prātojat.
Turpinot iepriekšējā raksta tēmu, gribu piebilst, ka man prātā ir daudz ideju, kuru labprāt īstenotu jau tūlīt! Bet kā vienmēr viss apraujas pie budžeta vai dzīvesvietas, kas arī ir budžeta jautājums. Šobrīd esmu ievākusi tik daudz jaunu un radošu ideju, ko nespēju sagaidīt, lai īstenotu tās!
Pa lielam dzīve rit veiksmīgi. Lai arī gadās dienas,kad tu bruāli tiec "appists". Divreiz. Tu jūties nožēlojami un bezcerīgi. Un arī nākamajā dienā, visiem gribas mest pa ķieģelim. Tā nu es divu dienu garumā izārdījos un izbļaustījos, izlādējos. Kas novedis pie tā, ka ar gribēšanu tik vien kā izpalīdzēt arī nevar. Jo tevi ņem un piekāš! Vot, ļautiņi, ne?!
Un vai šis nav smieklīgi? "Klau, zini, man tagad nav laika. Es tev vēlāk piedrātēšu!"
Patiesībā, šodien/šovakar man nav īsti lielas vēlmes runāties. Jo nav īsti par ko, vai arī ir, tikai es nemāku. Jā. Tā noteikti ir mana lielākā problēma, ka es nemāku paskaidrot ko es gribu, ko domāju. Bet šovakar, es vienkārši gribēju apjautāties vai ar Jums viss ir labi, un esat veseli.
Citreiz jau vajag tikai izrādīt mazlietiņ uzmanības un rūpes. Man patiesi būtu interesanti uzzināt, kas vispār lasa manu blogu, bet tam es nepievēršu lielu vērību.
Es rakstu sev. Lai man būtu kāda maza pasaulītes daļa, kurā izpausties bez liekām domām un bažām, es vienkārši izpaužos, atklājos, un varbūt, ka arī par daudz aizraujos. Tāpēc, neņemiet ļaunā, ja kādu es mēdzu aizvainot, nedaru ar nolūku.
Ā, Prātā ieskrēja doma. Jeb drīzāk secinājums, Tiklīdz satiekam jaunus cilvēkus, mūsu prāts tos salīdzina jau ar zināmajiem. Asociē. Saprotiet? Un kā man tas nepatīk. Tādēļ, ka cilvēki tomēr ir dažādi un viena maza nieka dēļ, mans prāts uzstāda par viņu savu slēdzienu. Un viņš galu galā var izrādīties pavisam citādāks.
Vispār es sāku iedziļināties cilvēku psiholoģijā. Un man tā tik ļoti patīk! Bieži var atrast daudzas atbildes uz ko pati esmu meklējusi atbildi gadiem! Un pēkšņi mājās ir uzradusies grāmata, kuru man skolā vajag! Vienkārši super! Nespēju sagaidīt brīdi, kas varēšu ķerties klāt, jo šobrīd manā darbu sarakstā ir Normatīvie akti! Jā zinu, VISI. Un nemaz nemēģiniet man atgādināt cik daudz tas ir! Es pati apzinos, Palēnām.
Jā, pa lielam, es ceru, ka Jums viss ir labi!
Turiet buru, kuģi uz mērķi un dzīvojiet laimīgi & atbildīgi!
Jau tūlīt septembris būs pagājis un skolu būšu iepazinusi pilnībā. Latvijas Universitāti, ja nu Jūs prātojat.
Turpinot iepriekšējā raksta tēmu, gribu piebilst, ka man prātā ir daudz ideju, kuru labprāt īstenotu jau tūlīt! Bet kā vienmēr viss apraujas pie budžeta vai dzīvesvietas, kas arī ir budžeta jautājums. Šobrīd esmu ievākusi tik daudz jaunu un radošu ideju, ko nespēju sagaidīt, lai īstenotu tās!
Pa lielam dzīve rit veiksmīgi. Lai arī gadās dienas,kad tu bruāli tiec "appists". Divreiz. Tu jūties nožēlojami un bezcerīgi. Un arī nākamajā dienā, visiem gribas mest pa ķieģelim. Tā nu es divu dienu garumā izārdījos un izbļaustījos, izlādējos. Kas novedis pie tā, ka ar gribēšanu tik vien kā izpalīdzēt arī nevar. Jo tevi ņem un piekāš! Vot, ļautiņi, ne?!
Un vai šis nav smieklīgi? "Klau, zini, man tagad nav laika. Es tev vēlāk piedrātēšu!"
Patiesībā, šodien/šovakar man nav īsti lielas vēlmes runāties. Jo nav īsti par ko, vai arī ir, tikai es nemāku. Jā. Tā noteikti ir mana lielākā problēma, ka es nemāku paskaidrot ko es gribu, ko domāju. Bet šovakar, es vienkārši gribēju apjautāties vai ar Jums viss ir labi, un esat veseli.
Citreiz jau vajag tikai izrādīt mazlietiņ uzmanības un rūpes. Man patiesi būtu interesanti uzzināt, kas vispār lasa manu blogu, bet tam es nepievēršu lielu vērību.
Es rakstu sev. Lai man būtu kāda maza pasaulītes daļa, kurā izpausties bez liekām domām un bažām, es vienkārši izpaužos, atklājos, un varbūt, ka arī par daudz aizraujos. Tāpēc, neņemiet ļaunā, ja kādu es mēdzu aizvainot, nedaru ar nolūku.
Ā, Prātā ieskrēja doma. Jeb drīzāk secinājums, Tiklīdz satiekam jaunus cilvēkus, mūsu prāts tos salīdzina jau ar zināmajiem. Asociē. Saprotiet? Un kā man tas nepatīk. Tādēļ, ka cilvēki tomēr ir dažādi un viena maza nieka dēļ, mans prāts uzstāda par viņu savu slēdzienu. Un viņš galu galā var izrādīties pavisam citādāks.
Vispār es sāku iedziļināties cilvēku psiholoģijā. Un man tā tik ļoti patīk! Bieži var atrast daudzas atbildes uz ko pati esmu meklējusi atbildi gadiem! Un pēkšņi mājās ir uzradusies grāmata, kuru man skolā vajag! Vienkārši super! Nespēju sagaidīt brīdi, kas varēšu ķerties klāt, jo šobrīd manā darbu sarakstā ir Normatīvie akti! Jā zinu, VISI. Un nemaz nemēģiniet man atgādināt cik daudz tas ir! Es pati apzinos, Palēnām.
Jā, pa lielam, es ceru, ka Jums viss ir labi!
Turiet buru, kuģi uz mērķi un dzīvojiet laimīgi & atbildīgi!
Komentāri
Ierakstīt komentāru