Es tikko sapratu!

-
     Es tiešām tikko kaut ko sapratu! Tiešām!
     Parasti saka, ka meitenes savus puišus izvēles tādus, kas ir līdzīgi saviem tēviem. (Nu, laikam tad, ja tie der kā paraugi.)
      Un tiešām, es skatījos tikko pavecas bildes un es saprotu, ka mans mīļotais ir tik līdzīgs manam tētim, viņa bērnības fotogrāfijās, kurš viņš ir aptuveni tajā pašā vecumā!
NETICAMI! AIZRAUJOŠI. SKAISTI! - tiešām? JĀ!
      Es jūtos neticami dīvaini. Tā pozitīvi un liekas, ka tiešām viss ir kā vajag!
Esmu iemīlējusi patiesi īsto cilvēku!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

DAY 56, sesija, skola, brīvlaiks, darbs un citi zvēri.

-
      Čau, mani mazie zvēri/nezvēri!       Laiks tiešām skrien vēja spārniem! Un jāsaka, ka man pat nav lielas vēlmes viņu piebremzēt! Lai iet, lai skrien! Vienīgais mīnuss šajā lielajā skriešanā ir tas, ka neatliek laika sev. Kā arī kopā ar mīļoto. Nevarētu teikt, ka nepavadām laiku kopā, bet gluži gulēšanu naktīs nevarētu nodēvēt par "kopīgi  labu pavadītu laiku", Tā nu tas ir. Šobrīd sanāk, ka maināmies darbiem. No rītiem Matīss iet uz darbu, un es uz skolu, bet vakaros, kad viņš nāk mājās, es dodos jau uz darbu. Līdz ar to, mēs tikai samaināmies, un paveicas, ja šajā maiņā vēl satiekamies, kas parasti nenotiek. Jo Matīss darbu beidz tikai 17:00 un ne ātrāk, bet man jau 17:00 sākas, kas nozīmē, ka jau kādu laiciņu iepriekš, man ir jāiziet no mājām. Tāda nu mums tā darbadienu ikdiena ir.       Ar breketēm veicas visai labi, esmu gan nolauzusi vienu, bet tā ir pēdējā, un māsa saka, ka tas šajā brīdī mani neietekmē, darbs turpinās un z...
Jā, lasīt vēl! -->

DAY 104

-
     Nekā jauna. tieši tā es arī negribu sākt savu ierakstu. Šodien, 3.aprīlī, ir jau 104 diena, kopš man uzlika breketes. Šodrīd man ir abiem žokļiem. Nosacīti. Kā tas ir? Tas ir tā, ka es vakar salauzu apakšējā žokļa loku. Tā. Jā.      Jau kādu laiku mana mute ir pilna dzelžu. Nesūdzos par to, starp citu. Bet vakar nejauši, ēdot cepumus, pārlauzu loku, kas visu laiku ķērās uz zobiem, un te nu bija viņa gals, uzskrēja uz zobiem un pārlūza. Ilgi mocījos līdz spēju apgriezt tā, lai manu muti neplēstu atlikušās daļas. Šobrīd, protams, šaubos vai darbība ntiek kā tam b;utu jānotiek, bet vienalga, mutē jau viss ir. Trakākais jau ir tas, ka mans ortodonts ir atvaļinājumā, vēl 3 nedēļas. Tātad, man tā arī jāstaigā. Bail, ja to tā maz var nosaukt, jeb drīzāk vienkārši mazliet uztraucos, ka šīs 3 nedēļas ies zudumā manā ārstēšanā. Jo nav iespējams vienkārši ieskriet, nomainīt loku un drasēt tālāk. Žēl. Bet tā viss ir super! Viss notiek un labojas un es kļūstu pārl...
Jā, lasīt vēl! -->

Lieka muldēšana muldēšanas pamatā.

-
      Nē, es nezinu kā to pateikt. Varbūt.. Es... Tu. Nē! Nu varbūt mazliet, mazliet, mazliet. Un tik ļoti mazliet es nedomāju.      Ha! Līdz šim es smējos! Tagad es sāku skatīties uz lietām nopietni. Ir marts. Un rit ir mana vārda diena. Vai kāds to zina? Nē! Un varbūt, ka pat labi. Jā.
Jā, lasīt vēl! -->