Virs. Zem.

      Esiet sveicināti šajā vēlajā vakarā! (varbūt man vajadzētu sacīt - "agrajā"? ņemot vērā, ka nomodā esmu tikai 4 stundas.) Jā, mīļie. Mani svētki manu režīmu ir sagriezuši pilnībā kājām gaisā. bet tagad par visu pēc kārtas, cik nu iespēju robežās ir apvaldīt manas domu plūsmas.       Iesākumā vēlētos visus apsveikt svētkos, un atgādināt, ka - galvenais patiešām, tiešām nav dāvanas, bet tā sajūta, ka visai ģimenei ir bijis laiks sanākt kopā, pasēdēt, pasmieties un uz tādas pašas prieka nots arī mazliet pasvinēties. Šogad nu bija traki. Traki, jo manai ģimenei ir gandrīz neiespējami uzlikt limitus. Smieklīgi, jā, un varbūt pat bezjēdzīgi un nevajadzību, bet vienmēr, vienmēr tā notiek. Šogad visu sākām tā krietni pavēlu, jo dažiem no mums ir jāpaspēj pasvinēties divās mājās. Tad nu kopīgi vācāmies tikai uz 21:00 vakarā, un jau pulksten 22:05 (svarīgas šīs 5 minūtes!) bijām visi, un arī jaunākais svinētājs bija klāt!

     Tad nu tā, mani mīļie pūkainīši. Tas nu ir noticis. Pirmais studiju semestris ir nobeigts, un nevarētu jau sūdzēties par sliktām sekmēm, protams, ceru, jau uz to labāko, bet ir super-labi! Bet šī diena nav svarīga šajā ziņā, jo man jau brīvlaiks sākās ceturtdien, 18.12.2014. Studijas bija īsas - tikai 2 Angļu valodas lekcijas, kuras laikā bija pašu prezentācijas un tas arī viss. Diena beidzās jau pusdienas laikā. Un vakarā mūs fakultātē gaidīja balle.

      Beidzot, beidzot, beidzot es esmu mājās. Pēc mēneša ilgas prombūtnes, arī es esmu atbraukusi mājās. Tā nu sanāca, līdz šim nevarēju atbraukt, tagad atbraucu, un dalītas jūtas. Ka vienmēr.       Ceļā vismaz bija jautri, braucu kopā ar Santiņu. Izrunājāmies uz nebēdu, un beidzot arī tikām mājās.

      Mēnesis ir paskrējis nemanot, un manā plānotājā jau 3 nedēļas stāv ieraksts "Blogs." . Bet ar visu to, nekur tālāk neesmu tikusi. Bet beidzot es nu esmu te.       Tikko pārlasot savu pēdējo ierakstu, atcerējos, ka minēju, ka būtiski uz priekšu virzās divas lietas un par vienu no tām - skolu, es izpaudos uz nebēdu. Otru atstājot mazliet novārtā, jo vēl īsti nevēlējos izpaust to, kas notiek, pirms laika, kad tas tiešām notiek.