And you will know when the time will come.
Labvakar Jūsmājās!
The thing is.... There is no thing. It`s just me. I always am too lazy and too tired to do these things. But also - there was a lot happening!
And just came in my mind - i think, my English teacher might be happy about me, and maybe proud of me. Because I am. I am proud of myself. And even with all of that that I can`t write perfectly right.
And now - back to the story.
Lietas gājušas un nākušas, mainījušās un mainījušās! Jā. Nespēju noticēt, ka laiks tik ātri paskrējis! Jau vasara! Nosacīti. Jo.... Kā mums te iet. Lietus līst nonstopā jau vairāk kā 48h, kas mijas ar sniegu. Par laimi pirms neilga laiciņa pārstāja. Bet neesmu pārliecināta, vai tiešām pavisam. Kā arī joprojām nespēju izlemt ar ko pārvietoties - ragavām, slēpēm, dēli, laivu vai ņemt hidrotērpu. Un tas itin nemaz nav smieklīgi. Situācija ir tāda, ka augšā ir (diensvidū bija) mazliet vairāk kā 1.5 m svaigs sniegs! (Pat pa ziemu mums nebija tik daudz svaiga sniega vienā reizē!)
Skaisti jau protams skatīties kā aukstums, sniegs un baltā zemes sega lēnām, metru pa metram, kāpj arvien zemā un zemāk pa kalna nogāzi. Skaisti. Bet tu saproti, ka tas nāk taisnā virzienā pie tevis. Un joprojām nespēj izvēlēties piemērotu apģērbu un pārvietošanos. Jo lietus līst kā ar spaiņiem. (lija) un ne tikai no augšas uz leju, bet ūdens nāca pat no lejas uz augšu! Visas kanalizācijas bija tik pilnas ar ūdeni, ka nāca uz augšu ar spiedienu, tieši pa vidu ceļam.
Protams, ka viss jau bija noticis tā - ļoti daudzās blakus esošās vietās/ciemos/pilsētās bija lielās trauksmes sirēnas un signāli par bīstamiem plūdu draudiem. Upes pārplūda un īsāk sakot - VISS ŪDEŅOS!
Par laimi viss palēnām pierimst un pēc 48h nepārtrauktām lietus gāzēm viss ir pierimies vismaz līdz vieglam lietutiņam. Kas ir jau daudz iepriecinošāk, jo pēc 5 m tu neesi viscaur slapjš.
Tas nu bija par mūsu laikapstākļiem pēdējo 2 dienu laikā. Kas patiesībā noteikti ir vairāk kā 2 dienu, bet es neesmu par to īsti informēta, jo nebijām pilsētiņā. Brīvdienās. Mēs bijām atpūtā! Bet visu pēc kārtas.
Dienas joprojām skrien vēja spārniem un pat ātrāk. Joprojām mācos valodu un liekas, ka patiešām sāk izdoties! Lai arī... Pēdējās nodarbības jau iet... :/ Kā arī - pēdējās nedēļas. Ak, kā man šis viss pietrūks!
Tad nu sanācis bija tā, ka mums bija ieplānotas brīvdienas. 4 dienu atpūta, dzīvošana viesnīcā, peldēšana, spa, saunas... Es kaut kā īsti sākumā nesapratu - es braucu līdzi, vai nē. Kā tas būs, kā nē. Kur es gulēšu un kā vispār viss notiksies. Jo pamatā jau ģimenes situācija ir sarežģīta (darba ziņā) un viss ir aizgājis par tālu, kā saka. Un rezultātā tēvs īsti bieži nav mājās, un, protams, ja viņš ir telpā un es esmu telpā - kuram bērnam gan vajag aukli? Visiem vajag tēvu! Bērns paliek bērns un lai cik jautri mums ietu kopā - vecāki ir vecāki un tu pie viņiem vienmēr gribēsi.
Tāpēc es biju ļoti sabijusies, kad uzzināju, ka arī es dodos līdzi. Kā nu ne! Arī prieki un sajūsma, jo tāda izdevība arī negadās bieži. Galu galā nonācām brīnišķīgā vietā! Starp Austrija pašiem lielākajiem kalniem! Kalnu grēdas viducī, un visa šī grēda sastāv no pašiem lielākajiem kalniem Austrijā. Skaisti jau nu bezgala!
Bet ar laiku mums arī tur īsti nepaveicās, lija un bija pārāk spēcīgs vējš, kā arī bērni jau bija mazliet apslimuši, līdz ar to - atkrita lielā kāpšana kalnos. Bija plānots doties vienā no tiem, jo esot fantastisks skats! (Es nešaubos!)
Tā nu dienas pavadījām lielākoties iekštelpās, bet bijām arī turpat uz pilsētiņu un mazliet pastaigājām gar upīti. Galu galā, man bija pašai savi apartamenti, par kuriem nespēju beigt pateikties! Ideālai atpūtais pietrūka mans vīrietis blakus, jo viss bija kā jaukam pārim sagatavots. Viss pa divi, lielā gulta, kā arī bezmaksas minibāriņš.
Kā Egons uz manu pateikšanos atbildēja: "What did you think? That you will need to sleep in a tent somwhere outside?" Tas nudien mani smīdina joprojām, jo šo mazo neveiklības pilno mirkli, gaiteņa vidū, attieksmi un humoru, kas gaisā virmoja - nevar aizmirst!
Kā jau glaunās viesnīcās pienākas - viss ir glauns. Brokastis pats vari izvēlēties - ej tikai un ņem. Kā arī neaprakstāmi glaunas (glaunākas par glaunu) vakariņas. Ieeja ar dreskodiem, no noteikta laika līdz laikam, viesmīļi bariem skraida riņķī vaktējot katru klientu. Tāda sajūta, ka vienam viesmīlim būtu 7 acis un kādas 5 rokas. Viss notiek ļoti ātri, un perfekti.
Lielākoties, man vakariņas bija jāēd vienai, vai kopā ar bērniem, lai vēlāk, abus rezgaļus noliktu gulēt un vecāki varētu romantiski pavakariņot, kad izdevās tikai 1.5 reizi no 3. Kā tas iespējams? Pirmais vakars izdevās ideāli! Otrajā vakarā sanāca pa pusei, jo Lenny cēlās augšā ik pa 5 minūtēm, jo klepoja, un ja nebija blakus mamma, varēji nemaz necerēt, ka viņš iemigs. Par laimi, sieviešu dotības palīdzēja simulēt. Un vismaz izdevās, bet viņi vairs nevakariņoja tik ilgi, jo zināja, ka Lenny īsti negulēs, jo bija jau problēmas ar pārcelšanu no gultas uz gultu. Te ir jāpiebilst, ka neko nedeva tas, ka tēvs bija blakus. Viņam vajag mammu.
Un trešajā vakarā neizdevās pilnīgi nekā. Viņš gulēja labi, ja 10 minūtes, un tad sākās klepus un viņš pamodās. Kā ierasts ierados istabā 4 sekunžu laikā (pretējās durvis), bet viņš jau bija pamodies pirms klepus, un saprata, ka mamma nav - tā kā viņš nebija miegains, man nebija izredžu viņu iemidzināt. Lielā aurošana gāja pa gaisu (viņš bija pilnībā slims, ar temperatūru). Nācās zvanīt, lai nāk augšā. Un tā nu viņiem neizdevās nekādas romantiskās vakariņas, jo nācās ēst uz maiņām, un Katrinai laika bija tikai 5 min, jo Lenny negribēja palikt ar tēti.
Tagad par pārējo! SPA bija lielisks, gan lielais (tur tu vari arī atbraukt uz dienu, tā ka tu tur tikai aizbrauc un brauc prom - nepaliekot viesnīcā) un arī privātais - kas ir tikai viesnīcas iemītniekiem.
Saunas bija superīgas, dažāda tipa, karstuma, ilguma. Ideāli! Kā arī baseini! O lalalā! Seviški tas, kurš bija 4. stāvā, un no kura tev paveras lielisks skats, ka liekas, ka ūdens pazūd aiz horizonta. Viss no stikla, sienas un viss. (Bilde bija Instagramā) Katrā ziņā! BURVĪGI!
Ar trubām gan viņiem švaki. Tikai divas. Viena bija 4 m gara, labākajā gadījumā, un maziem bērniem domāta. Bija visai normāla, ja ļauts teikt, lai arī pavisam vienkārša. Un otra bija krietni garāka, bet - es teiktu, ka galīgi neizdevusies. Iestrēgu kādas 4/5 reizes, jo vienkārši neslīdēja uz priekšu. Slīpums nekāds, ātrums arī ne.Un ieiešana ūdenī vispār bez šļakatām. Lēni un neinteresanti. Es pat rāpoju ātrāk!
Pa lielam - tas arī viss, bet, protams, visu jau nekad nevar atcerēties. Un tad nu tagad esam mājās, izbaudām laiku, kas vēl atlicis, jo pavisam drīz es jau atgriežos Latvijā! Nespēju noticēt, ka 5 mēneši ir pagājuši vēja spārniem! Laiks skrien! Ieguvusi, neapšaubāmi, esmu ļoti daudz, bet nespēju noticēt, ka man drīz šī paradīzīte būs jāatstāj! (BTW - ašai piedāvājums, ka kāda bērnu aukle vēlas mīlošu ģimeni un ziemas periodu pavadīt jaukā slēpošanas kūrorta apkaimē - pieteiktie pie manis. 5 mēnešu darbs garantēts! Bērni lieliski, ģimene lieliski, vieta - superīga un rezultātā - pieredze - nenovērtējama!)
Pavisam drīz! Es lēkāju pati no saviem priekiem, jo beidzot, beidzot es būšu mājās un varēšu apskaut sevi tuvus un svarīgus cilvēkus! Pāris dzīves lielie mērķi/sapņi ir piepildīti! Ko vairāk var vēlēties no brīva gada?!
Tad nu - TURIET BURU! Es nāku!
The thing is.... There is no thing. It`s just me. I always am too lazy and too tired to do these things. But also - there was a lot happening!
And just came in my mind - i think, my English teacher might be happy about me, and maybe proud of me. Because I am. I am proud of myself. And even with all of that that I can`t write perfectly right.
And now - back to the story.
Lietas gājušas un nākušas, mainījušās un mainījušās! Jā. Nespēju noticēt, ka laiks tik ātri paskrējis! Jau vasara! Nosacīti. Jo.... Kā mums te iet. Lietus līst nonstopā jau vairāk kā 48h, kas mijas ar sniegu. Par laimi pirms neilga laiciņa pārstāja. Bet neesmu pārliecināta, vai tiešām pavisam. Kā arī joprojām nespēju izlemt ar ko pārvietoties - ragavām, slēpēm, dēli, laivu vai ņemt hidrotērpu. Un tas itin nemaz nav smieklīgi. Situācija ir tāda, ka augšā ir (diensvidū bija) mazliet vairāk kā 1.5 m svaigs sniegs! (Pat pa ziemu mums nebija tik daudz svaiga sniega vienā reizē!)
Skaisti jau protams skatīties kā aukstums, sniegs un baltā zemes sega lēnām, metru pa metram, kāpj arvien zemā un zemāk pa kalna nogāzi. Skaisti. Bet tu saproti, ka tas nāk taisnā virzienā pie tevis. Un joprojām nespēj izvēlēties piemērotu apģērbu un pārvietošanos. Jo lietus līst kā ar spaiņiem. (lija) un ne tikai no augšas uz leju, bet ūdens nāca pat no lejas uz augšu! Visas kanalizācijas bija tik pilnas ar ūdeni, ka nāca uz augšu ar spiedienu, tieši pa vidu ceļam.
Protams, ka viss jau bija noticis tā - ļoti daudzās blakus esošās vietās/ciemos/pilsētās bija lielās trauksmes sirēnas un signāli par bīstamiem plūdu draudiem. Upes pārplūda un īsāk sakot - VISS ŪDEŅOS!
Par laimi viss palēnām pierimst un pēc 48h nepārtrauktām lietus gāzēm viss ir pierimies vismaz līdz vieglam lietutiņam. Kas ir jau daudz iepriecinošāk, jo pēc 5 m tu neesi viscaur slapjš.
Tas nu bija par mūsu laikapstākļiem pēdējo 2 dienu laikā. Kas patiesībā noteikti ir vairāk kā 2 dienu, bet es neesmu par to īsti informēta, jo nebijām pilsētiņā. Brīvdienās. Mēs bijām atpūtā! Bet visu pēc kārtas.
Dienas joprojām skrien vēja spārniem un pat ātrāk. Joprojām mācos valodu un liekas, ka patiešām sāk izdoties! Lai arī... Pēdējās nodarbības jau iet... :/ Kā arī - pēdējās nedēļas. Ak, kā man šis viss pietrūks!
Tad nu sanācis bija tā, ka mums bija ieplānotas brīvdienas. 4 dienu atpūta, dzīvošana viesnīcā, peldēšana, spa, saunas... Es kaut kā īsti sākumā nesapratu - es braucu līdzi, vai nē. Kā tas būs, kā nē. Kur es gulēšu un kā vispār viss notiksies. Jo pamatā jau ģimenes situācija ir sarežģīta (darba ziņā) un viss ir aizgājis par tālu, kā saka. Un rezultātā tēvs īsti bieži nav mājās, un, protams, ja viņš ir telpā un es esmu telpā - kuram bērnam gan vajag aukli? Visiem vajag tēvu! Bērns paliek bērns un lai cik jautri mums ietu kopā - vecāki ir vecāki un tu pie viņiem vienmēr gribēsi.
Tāpēc es biju ļoti sabijusies, kad uzzināju, ka arī es dodos līdzi. Kā nu ne! Arī prieki un sajūsma, jo tāda izdevība arī negadās bieži. Galu galā nonācām brīnišķīgā vietā! Starp Austrija pašiem lielākajiem kalniem! Kalnu grēdas viducī, un visa šī grēda sastāv no pašiem lielākajiem kalniem Austrijā. Skaisti jau nu bezgala!
Bet ar laiku mums arī tur īsti nepaveicās, lija un bija pārāk spēcīgs vējš, kā arī bērni jau bija mazliet apslimuši, līdz ar to - atkrita lielā kāpšana kalnos. Bija plānots doties vienā no tiem, jo esot fantastisks skats! (Es nešaubos!)
Tā nu dienas pavadījām lielākoties iekštelpās, bet bijām arī turpat uz pilsētiņu un mazliet pastaigājām gar upīti. Galu galā, man bija pašai savi apartamenti, par kuriem nespēju beigt pateikties! Ideālai atpūtais pietrūka mans vīrietis blakus, jo viss bija kā jaukam pārim sagatavots. Viss pa divi, lielā gulta, kā arī bezmaksas minibāriņš.
Kā Egons uz manu pateikšanos atbildēja: "What did you think? That you will need to sleep in a tent somwhere outside?" Tas nudien mani smīdina joprojām, jo šo mazo neveiklības pilno mirkli, gaiteņa vidū, attieksmi un humoru, kas gaisā virmoja - nevar aizmirst!
Kā jau glaunās viesnīcās pienākas - viss ir glauns. Brokastis pats vari izvēlēties - ej tikai un ņem. Kā arī neaprakstāmi glaunas (glaunākas par glaunu) vakariņas. Ieeja ar dreskodiem, no noteikta laika līdz laikam, viesmīļi bariem skraida riņķī vaktējot katru klientu. Tāda sajūta, ka vienam viesmīlim būtu 7 acis un kādas 5 rokas. Viss notiek ļoti ātri, un perfekti.
Lielākoties, man vakariņas bija jāēd vienai, vai kopā ar bērniem, lai vēlāk, abus rezgaļus noliktu gulēt un vecāki varētu romantiski pavakariņot, kad izdevās tikai 1.5 reizi no 3. Kā tas iespējams? Pirmais vakars izdevās ideāli! Otrajā vakarā sanāca pa pusei, jo Lenny cēlās augšā ik pa 5 minūtēm, jo klepoja, un ja nebija blakus mamma, varēji nemaz necerēt, ka viņš iemigs. Par laimi, sieviešu dotības palīdzēja simulēt. Un vismaz izdevās, bet viņi vairs nevakariņoja tik ilgi, jo zināja, ka Lenny īsti negulēs, jo bija jau problēmas ar pārcelšanu no gultas uz gultu. Te ir jāpiebilst, ka neko nedeva tas, ka tēvs bija blakus. Viņam vajag mammu.
Un trešajā vakarā neizdevās pilnīgi nekā. Viņš gulēja labi, ja 10 minūtes, un tad sākās klepus un viņš pamodās. Kā ierasts ierados istabā 4 sekunžu laikā (pretējās durvis), bet viņš jau bija pamodies pirms klepus, un saprata, ka mamma nav - tā kā viņš nebija miegains, man nebija izredžu viņu iemidzināt. Lielā aurošana gāja pa gaisu (viņš bija pilnībā slims, ar temperatūru). Nācās zvanīt, lai nāk augšā. Un tā nu viņiem neizdevās nekādas romantiskās vakariņas, jo nācās ēst uz maiņām, un Katrinai laika bija tikai 5 min, jo Lenny negribēja palikt ar tēti.
Tagad par pārējo! SPA bija lielisks, gan lielais (tur tu vari arī atbraukt uz dienu, tā ka tu tur tikai aizbrauc un brauc prom - nepaliekot viesnīcā) un arī privātais - kas ir tikai viesnīcas iemītniekiem.
Saunas bija superīgas, dažāda tipa, karstuma, ilguma. Ideāli! Kā arī baseini! O lalalā! Seviški tas, kurš bija 4. stāvā, un no kura tev paveras lielisks skats, ka liekas, ka ūdens pazūd aiz horizonta. Viss no stikla, sienas un viss. (Bilde bija Instagramā) Katrā ziņā! BURVĪGI!
Ar trubām gan viņiem švaki. Tikai divas. Viena bija 4 m gara, labākajā gadījumā, un maziem bērniem domāta. Bija visai normāla, ja ļauts teikt, lai arī pavisam vienkārša. Un otra bija krietni garāka, bet - es teiktu, ka galīgi neizdevusies. Iestrēgu kādas 4/5 reizes, jo vienkārši neslīdēja uz priekšu. Slīpums nekāds, ātrums arī ne.Un ieiešana ūdenī vispār bez šļakatām. Lēni un neinteresanti. Es pat rāpoju ātrāk!
Pa lielam - tas arī viss, bet, protams, visu jau nekad nevar atcerēties. Un tad nu tagad esam mājās, izbaudām laiku, kas vēl atlicis, jo pavisam drīz es jau atgriežos Latvijā! Nespēju noticēt, ka 5 mēneši ir pagājuši vēja spārniem! Laiks skrien! Ieguvusi, neapšaubāmi, esmu ļoti daudz, bet nespēju noticēt, ka man drīz šī paradīzīte būs jāatstāj! (BTW - ašai piedāvājums, ka kāda bērnu aukle vēlas mīlošu ģimeni un ziemas periodu pavadīt jaukā slēpošanas kūrorta apkaimē - pieteiktie pie manis. 5 mēnešu darbs garantēts! Bērni lieliski, ģimene lieliski, vieta - superīga un rezultātā - pieredze - nenovērtējama!)
Pavisam drīz! Es lēkāju pati no saviem priekiem, jo beidzot, beidzot es būšu mājās un varēšu apskaut sevi tuvus un svarīgus cilvēkus! Pāris dzīves lielie mērķi/sapņi ir piepildīti! Ko vairāk var vēlēties no brīva gada?!
Tad nu - TURIET BURU! Es nāku!
Komentāri
Ierakstīt komentāru