Pamats zem kājām.
Sveiki šajā jaukajā vakarā!
Un es jau atkal, kuro reizi, pieķeros pie šiem vārdiem. Bet šovakar pa nopietno! Dienas skrien vēja spārniem, un laiks tam līdzi Dienas kļūst saulainākas (pat pārāk, neatbilstoši šim periodam, mēnesim un sezonai!) un vairāk laika tiek pavadīts ārā, svaigā gaisā un saules staru ietekmē.
"Dzīve ir patiesi burvīga un ar savu šarmu!" - ko citu es varu Jums teikt. Tiešām viss ir lieliski! Te, protams, ir savi izņēmumi, jo nekas nav perfekts. Bet es mīlu to kā ir. Es izbaudu to, kas notiek, ko man sniedz šis laiks. Un es atkārtošos, bet - ir labi justies tik labi!
Dienas rit savu ierasto gaitu. Sākoties ar nodarbībām ar sevi, darbu un bērniem, palīdzēšanu, valodu mācīšanos un relaksāciju. Diena no dienas. Un tad, kādā brīdī - brīvs. Patīkami! Šodien sākās mana pirmā brīvā nedēļas nogale! Un nu man būs gana daudz laika, lai mācītos vairāk, lasītu grāmatu, kuru šodien nopirku, un atpūstos.
Mazie darbiņi sakrājušies visai padaudz. Gribās izdarīt šo un to, un vēl to. Vienmēr kaut kam pietrūkst laika. Bet viss ir labā līdzsvarā. Un es augu. Es nezinu kā viss izvērtīsies brīdī, kad es atgriezīšos. Bet es zinu to, ka man pietrūks šie bērni, ģimene, pilsētiņa, daba un valsts. Es mīlu Austriju, es mīlu šos kalnus, svaigo gaisu un patīkamo atmosfēru. Es mīlu šo ģimeni. No tiesas. Ak, kā jau tagad negribas domāt par to, kā būs jāšķiras. Meitenīte noteikti izaugs par ļoti skaistu un burvīgu dāmu, jo tik fotogēnisks bērns... Ak, vai! Fotografē kā gribi, kādā tērpā gribi, lai arī ko darot - viņa izskatīsies labi. Un Puisītis - Noteikti būs liels siržu lauzējs, gudrinieks un visai ticami, ka sportisks.
Tikai es ceru, ak man izdosies vēl kādreiz atgriezties viņu dzīvēs, lai mani neaizmirst. Bez šaubām - Meitene mani atcerēsies, bet Puika ir par mazu, pagaidām. Kad došos prom, būs 1 gadiņš. Bet man tik ļoti gribas būt viņu dzīvēs. Un es būšu!
Ko es varu sacīt par sevi. Kas manī ir mainījies? Esmu kļuvusi apņēmīgāka. Tas laikam ir pats svarīgākais. Esmu ļoti apņēmīga un to saku ne jau es! Es mācos vācu valodu pie kādas sievietes gados, kā pie privātskolotājas. Un arī viņa saka, ka esmu ļoti apņēmīga, jo vienmēr visu izdaru, un vēl vairāk! Vienmēr gribas zināt vairāk, un mana motivācijas mācīties svešu valodu esot apbrīnojami spēcīga. Te nu viss ko es varu teikt, ir tas, ka vācu valoda vienkārši vienmēr ir bijusi tā, kuru esmu vēlējusies apgūt. Un tagad es tiešām nevaru apgalvot, ka man viņa nenoderēs. Noderēs, bez šaubām!
Šodiena arī ir bijusi notikumiem bagāta, jo nācās vienai braukt ar vilcienu. Un pārsēsties. Protams, nekā nepaveicama jau nav, bet jāsaka, ka kājas mazliet trīcēja un sirds straujāk sitās. Pēc nelielas iepirkšanās, mans laiks bija jau beidzies un bija jādodas mājās. Tomēr stacijā nebija neviena personāla pārstāvja kam varētu kaut pajautāt, kur man jāgaida, kur jādodas, kur jārāda biļete. Bet, pateicoties cilvēciskiem instinktiem un atbalstam telefona klausulē, galā nokļuvu.
(:
Jaukus brīžus! Chavas!
Un es jau atkal, kuro reizi, pieķeros pie šiem vārdiem. Bet šovakar pa nopietno! Dienas skrien vēja spārniem, un laiks tam līdzi Dienas kļūst saulainākas (pat pārāk, neatbilstoši šim periodam, mēnesim un sezonai!) un vairāk laika tiek pavadīts ārā, svaigā gaisā un saules staru ietekmē.
"Dzīve ir patiesi burvīga un ar savu šarmu!" - ko citu es varu Jums teikt. Tiešām viss ir lieliski! Te, protams, ir savi izņēmumi, jo nekas nav perfekts. Bet es mīlu to kā ir. Es izbaudu to, kas notiek, ko man sniedz šis laiks. Un es atkārtošos, bet - ir labi justies tik labi!
Dienas rit savu ierasto gaitu. Sākoties ar nodarbībām ar sevi, darbu un bērniem, palīdzēšanu, valodu mācīšanos un relaksāciju. Diena no dienas. Un tad, kādā brīdī - brīvs. Patīkami! Šodien sākās mana pirmā brīvā nedēļas nogale! Un nu man būs gana daudz laika, lai mācītos vairāk, lasītu grāmatu, kuru šodien nopirku, un atpūstos.
Mazie darbiņi sakrājušies visai padaudz. Gribās izdarīt šo un to, un vēl to. Vienmēr kaut kam pietrūkst laika. Bet viss ir labā līdzsvarā. Un es augu. Es nezinu kā viss izvērtīsies brīdī, kad es atgriezīšos. Bet es zinu to, ka man pietrūks šie bērni, ģimene, pilsētiņa, daba un valsts. Es mīlu Austriju, es mīlu šos kalnus, svaigo gaisu un patīkamo atmosfēru. Es mīlu šo ģimeni. No tiesas. Ak, kā jau tagad negribas domāt par to, kā būs jāšķiras. Meitenīte noteikti izaugs par ļoti skaistu un burvīgu dāmu, jo tik fotogēnisks bērns... Ak, vai! Fotografē kā gribi, kādā tērpā gribi, lai arī ko darot - viņa izskatīsies labi. Un Puisītis - Noteikti būs liels siržu lauzējs, gudrinieks un visai ticami, ka sportisks.
Tikai es ceru, ak man izdosies vēl kādreiz atgriezties viņu dzīvēs, lai mani neaizmirst. Bez šaubām - Meitene mani atcerēsies, bet Puika ir par mazu, pagaidām. Kad došos prom, būs 1 gadiņš. Bet man tik ļoti gribas būt viņu dzīvēs. Un es būšu!
Ko es varu sacīt par sevi. Kas manī ir mainījies? Esmu kļuvusi apņēmīgāka. Tas laikam ir pats svarīgākais. Esmu ļoti apņēmīga un to saku ne jau es! Es mācos vācu valodu pie kādas sievietes gados, kā pie privātskolotājas. Un arī viņa saka, ka esmu ļoti apņēmīga, jo vienmēr visu izdaru, un vēl vairāk! Vienmēr gribas zināt vairāk, un mana motivācijas mācīties svešu valodu esot apbrīnojami spēcīga. Te nu viss ko es varu teikt, ir tas, ka vācu valoda vienkārši vienmēr ir bijusi tā, kuru esmu vēlējusies apgūt. Un tagad es tiešām nevaru apgalvot, ka man viņa nenoderēs. Noderēs, bez šaubām!
Šodiena arī ir bijusi notikumiem bagāta, jo nācās vienai braukt ar vilcienu. Un pārsēsties. Protams, nekā nepaveicama jau nav, bet jāsaka, ka kājas mazliet trīcēja un sirds straujāk sitās. Pēc nelielas iepirkšanās, mans laiks bija jau beidzies un bija jādodas mājās. Tomēr stacijā nebija neviena personāla pārstāvja kam varētu kaut pajautāt, kur man jāgaida, kur jādodas, kur jārāda biļete. Bet, pateicoties cilvēciskiem instinktiem un atbalstam telefona klausulē, galā nokļuvu.
(:
Jaukus brīžus! Chavas!
Komentāri
Ierakstīt komentāru