Virs. Zem.

Uz pirmo kāzu gadadienu, nolēmām aizlidot uz Tenerifes salu. Ak, cik tas bija burvīgs ceļojums! Tiiiiik daudz piedzīvojumu un emociju. Un pāri visam - kopā ar mīļoto vīru. Joprojām sakot "ar vīru" izjūtu lepnumu un sirsniņa notrīs. Nu nav pierasts, un negribu pierast! Tā sajūta, ka vari tā teikt.... liekas, ka dzīvē esi izvilcis lielo lozi. Par visu to, ko iedzīvojām un ko redzējām, gan jau uzspēšu pastāstīt. Tagad vēlos padalīties ar bildēm, no mūsu fotosesijas. Īpaši par godu pirmajai jubilejai, paņēmām līdzi kāzu tērpus un sajutāmies kā pašā kāzu dienā. Foto: Edgars Zubarevs

Sveicieniņš! Gribētos jau teikt, ka saulainajā julija dienā, bet... atkal nomācies, līst lietus un vispār ir auksts. Man labāk patika tas karstums, kas bija jūnijā, pirms Jāņiem. Labi, varbūt +32 arī ir par daudz, bet savi +22 līdz +28 pa dienu ir fantastika, kad ēnā var gan atveldzēties, gan saulītē pagozēties un uzkarst. Bet tas bija īss prieks, laikam divas ar pusi nedēļas. Jā, dažas naktis bija grūtāk gulēt, jo bija karsti, un tā kā dzīvojam pirmajā stāvā, nevarējām naktīs turēt logus pilnībā vaļā. BET tas joprojām bija patīkamāk nekā šobrīd - ir jūlijs un es sēžu biezajās mājas drēbēs, zem pleda un mani pirksti salst šo rakstot. skumji, bet jau kuro gadu, tieši manā atvaļinājumā ir vēsais laiks. Protams, kad augustā atgriezīšos darbā, atkal noteikti būs lielais karstums, kuru man būs jāpacieš darbā. Kāpēc darbā jāpacieš? Tādēl, ka izbaudīt to var tikai laukos esot. Sēžot dārzā, šūpojoties šūpuļtīklā, braucot ar moci, braucot uz jūru. Pastaigājoties pa dabas takām, sagaidot saullē...

2022 gada februāri. foto:liganakts       Pirmkārt, ČAV! Tik sen neko neesmu rakstījusi datorā, ka tā neierasti. Es cenšos (un "cenšos" ir īstais vārds) rakstīt vairāk ar pildspalvu uz papīra, rakstīt dienasgrāmatu par to, kā jūtos, kas noticies. Un noticies ir tik daudz! Šeit neesmu rādījusies kopš 2018. gada! Ak, jel! ČETRI GADI!  un kas tik nav piedzīvots šo gadu laikā... pasaules pandēmija, karš, kāzas, jani darbi, jauni cilvēki dzīvē, jaunas virsotnes un kritumi. Ar ko lai sāk.... laikam ar to, kāpēc vispār atgriezos. Un kādēļ tik vēlu.     Es noteikti vairs nevarēšu uzskaitīt visus notikumus, priekus un bēdas, izaugsmes un degredācijas, kas notikušas šo gadu laikā, bet laikam jāsāk vienkārši ar mazumiņu. Sākšu ar to, kas es esmu tagad.                    ES ESMU ALISE. ES ESMU AGNESE. UN REIZĒM ESMU ARĪ ALISE AGNESE. ES ESMU KĻAVIŅAS KUNDZE.. Es esmu SIEVA. es pat nespēju šobrīd izstarot to lepnumu...