Aizgājušās dienas
Domas no 14.08.2016. ________________________________________________________________ Šausmas kā laiks skrien. Un tas, kā tas ir aizskrējis – kā priecīgi, tā bēdīgi.
Ziņas
Jūs neticēsiet!
Es arī ne. Sveiki. Čau. Labvakar. Labdien. Labrīt. Chaos. Čivas Rivas un pupas bira. Laiks atkal skrien nemanot! Neticēsiet! Bet tiešām. Un es nespēju joprojām attapties! Laiks skrien, jo notiek visa kā, vai vienkārši dienām ejot tajās minūtes kļūst mazāk, stundu mazāk un galu galā - mazāk es.
Kad laiks skrien nemanot, bet domas pa priekšu nesas.
Laiks skrien nemanot. Tik ļoti nemanot, ka nemanu kā stundas tikšķ kā sekundes uz priekšu. Viena, divas, trīs, un jau nakts. Tikš. Diena. Tikš, nakts, tikš, diena. Un paskat - jau atkal pagājis ir gads. Jau 2016! Kurš tam vispār spēj noticēt. Jauns gads atkal iesācies. Un šogad es lielus mērķus neuzstādīju. Pat neesmu pilnībā apdomājusi visu, tam visam vēl nav bijis laika un es saprotu, ka laika nekļūst vairāk, tā apliek arvien mazāk un mazāk un atliek arvien mazāk šo brīžu, kuros tu vari atkrist krēslā, ietīties segā un klausoties tev tīkamu mūziku, liesmā lūkojoties, apdomāt dzīvi, apdomāt sevi, savus darbus, nedarbus, vēlmes un piepildītos sapņus. [12.01.2016.]