Mākoņu maliņas.
Kas to vairs atceras, kad šeit tiešām publicēju kaut vienu tekstu. Iesākto rakstu pilnas saujas, bet nevienu nespēju pabeigt. Laika trūkums? Negribēšana? Vārdu trūkums! Ir brīži, kad tu tik izmisīgi centies ko sacīt, bet tā vietā sanāk "čiks" . Nekā. Tukšums. Klusums. Laiciņš pagājis krietns, bet jāatzīst, ka tiklīdz es nonāku atpakaļ šajā pasaulē, mana pasaule sabrūkt. Iemeslu tam varētu būt simtiem, bet, domājams, Jums tas tāpat neinteresētu un nebūtu arī vajadzības zināt. Un es atkal esmu sākusi domāt un apdomāt itin visu! Un beidzot, beidzot!, tam ir labas sekas un labs nodoms. Šis nu nebūs tas labais mērķis un nodoms, bet dalīties gribu. Sanāca pirmo reizi apmeklēt "Četrus Baltus Kreklus" ("ČBK") un nevarētu jau pa lielam sūdzēties. Laikam. Sāksim ar kompāniju. Lai arī nebija mana vecuma, nedz tuvu, nedz tālu tie 10 gadi. BET ne tur tas stāsts. Trīs dāmas bijām. Lai arī pirmo reizi pasāku ko tād...