Virs. Zem.

     Hallo! Mazliet traka, bet laimīga.     Ak, kā laiks nemīl pulksteni un laiku. Laiks nemīl laiku. Nekādu. Neviens laiks nemīl nevienu laiku. Laika nav. Laiks laikā nav. Un manis ir.     Šodien, beidzot, vismaz, esmu atradusi mazliet laika, lai ar Jums padalītos savos iespaidos! Ak, ja vien jūs spētu redzēt manām acīm! Pasaule noteikti liktos citādāka, jo šī vieta dara brīnumus! Un nesakiet man tagad to, ka brīnumu nav, jo IR! Esmu viens liels brīnums. Jau pamatu pamatos. Brīnums ir manī un ne jau lietās. Manī, vidē un attieksmē. Ak, kā es mīlu šo vietu! Un šajos vārdos ir ietērpts tik daudz! Daudz prieka, smaida, mācības un jaunumu. Viss ir jauns. Dzīve. Pati esmu jauna!

Kāpēc bailes palikt vienam ir tik sāpīgas? Kāpēc tik spēcīgi melnas un vienkrāsaini dusmīgas. Kāpēc tik negatīvas un baiļu pilnas. Kāpēc tik ellišķīgi sāpīgas?

Mana dzīvojamā māja turpmākajam laikam.      Dažkārt?  Labi, visai bieži. Tāpēc, ka vienmēr ir kāds bijis blakus - latvietis. Vienmēr ir bijis tā, ka tu vari kādā brīdī runāt latviski un tad - angliski. Tagad? Runā vienā laidā angliski un vēl vāciski sāc! Jā, runājot arī par to, man pēc 10 dienām sāksies privātstundas. Un man ir jāizdomā tēmas, lai vismaz tā lieta mazliet vieglāk iet.